Reglaments
ŠĶĪRĒJTIESAS LĪGUMS
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA SAGATAVOŠANA
STRĪDA IZŠĶIRŠANA ŠĶĪRĒJTIESĀ
ŠĶĪRĒJTIESAS NOLĒMUMI
ŠĶĪRĒJTIESAS PROCESA IZDEVUMI
LATVIJAS APVIENOTĀS ŠĶĪRĒJTIESAS REGLAMENTS
Apstiprināts ar dibinātāja - biedrības "LAS ALTERNATĪVA", vienotais reģistrācijas numurs 40008237484, 2015. gada 01. jūnija lēmumu Nr. 1/06
I Vispārīgie noteikumi
1. Latvijas Apvienotā šķīrējtiesa
1.1. Latvijas Apvienotā šķīrējtiesa (iepriekšējais nosaukums - Latvijas Augstākā šķīrējtiesa), turpmāk tekstā - Šķīrējtiesa, ir šķīrējtiesa, kas darbojas pastāvīgi un ir izveidota, lai nodrošinātu šķīrējtiesām pakļauto strīdu izšķiršanu.
1.2. Šķīrējtiesas dibinātājs ir biedrība "LAS ALTERNATĪVA".
1.3. Šķīrējtiesa darbojas, pamatojoties uz Šķīrējtiesu likumu, citiem Latvijas Republikā spēkā esošiem normatīvajiem aktiem, starptautiskajiem līgumiem, kas regulē šķīrējtiesu darbību, un šo reglamentu.
1.4. Latvijas Apvienotās šķīrējtiesas interneta mājaslapas adrese ir: www.las.lv.
2. Šķīrējtiesā izšķiramie strīdi
2.1. Šķīrējtiesa izšķir visus civiltiesiskos strīdus, kas pakļauti izskatīšanai šķīrējtiesā. Šķīrējtiesa izšķir strīdu, ja puses ir brīvprātīgi vienojušās un noslēgušas šķīrējtiesas līgumu.
2.2. Šķīrējtiesa neizšķir strīdus, kurus saskaņā ar likumu var izskatīt tikai tiesa.
3. Strīda izšķiršanā piemērojamās materiālo tiesību normas
3.1. Izšķirot strīdu, Šķīrējtiesa vispirms apsver, vai puses ir vienojušās par to, pēc kādiem likumiem vai kādām darījumu paražām apspriežamas to savstarpējās attiecības. Tāda vienošanās ir spēkā, ciktāl tā nav pretrunā ar Civillikuma 19., 24. un 25.panta noteikumiem.
3.2. Ja šādas vienošanās nav bijis vai Šķīrējtiesa to atzinusi par spēkā neesošu, pušu tiesiskajai attiecībai piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma Ievada noteikumiem.
II Šķīrējtiesas līgums
4. Šķīrējtiesas līguma jēdziens
4.1. Šķīrējtiesas līgums ir likumā noteiktā kārtībā noslēgta pušu vienošanās par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā.
5. Šķīrējtiesas līguma puses
5.1. Šķīrējtiesas līgumu var noslēgt jebkura rīcībspējīga fiziskā persona, privāto tiesību juridiskā persona vai publisko tiesību juridiskā persona privāttiesību jomā.
6. Šķīrējtiesas līguma forma
6.1. Šķīrējtiesas līgumu noslēdz rakstveidā. To kā atsevišķu noteikumu var iekļaut jebkurā līgumā (šķīrējtiesas klauzula), kas ietver saistību, kuras sakarā radies vai var rasties civiltiesisks strīds. Šķīrējtiesas līgumu groza vai atceļ saskaņā ar pušu rakstveida vienošanos.
6.2. Par rakstveida līgumu uzskatāma arī vienošanās, kas noslēgta, pusēm apmainoties ar pasta sūtījumiem vai izmantojot elektroniskās saziņas līdzekļus un nodrošinot, ka pušu griba nodot jau radušos vai iespējamu civiltiesisko strīdu izšķiršanai šķīrējtiesā tiek fiksēta ar drošu elektronisko parakstu.
7. Šķīrējtiesas līguma spēks
7.1. Personas, kas noslēgušas šķīrējtiesas līgumu par civiltiesiskā strīda nodošanu izšķiršanai šķīrējtiesā, nav tiesīgas no tā atteikties, ja šķīrējtiesas līgums nav likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā grozīts vai atcelts.
7.2. Šķīrējtiesas līgums ir spēkā, kamēr nav izbeigušās tiesiskās attiecības, kuru sakarā tas noslēgts.
7.3. Ja šķīrējtiesas līgums kā atsevišķs noteikums ir ietverts citā pušu noslēgtajā līgumā, šķīrējtiesas līgums uzskatāms par patstāvīgu līgumu. Šķīrējtiesas līgums paliek spēkā arī tad, ja līgums, kurā tas ietverts, ir izbeidzies vai atzīts par spēkā neesošu.
7.4. Cedējot prasību, uz cesionāru pāriet prasījuma tiesības, bet ne līgumā ietvertā šķīrējtiesas klauzula par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
8. Šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums
8.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts, pēc kādas valsts likumiem apspriežama šā līguma spēkā esamība, šķīrējtiesas līgumam piemērojamais likums nosakāms saskaņā ar Civillikuma 19. un 25.pantu.
III Šķīrējtiesas procesa sagatavošana
9. Strīda pakļautības noteikšana
9.1. Šķīrējtiesas sastāvs lemj par civiltiesiskā strīda pakļautību šķīrējtiesai, tajā skaitā par šķīrējtiesas līguma spēkā esamību. Jautājumu par strīda pakļautību šķīrējtiesas sastāvs var izlemt jebkurā šķīrējtiesas procesa stadijā.
9.2. Iesniegumu par to, ka civiltiesiskais strīds nav pakļauts šķīrējtiesai, puse var iesniegt līdz atsauksmes iesniegšanas termiņa beigām.
10. Šķīrējtiesnesis.
10.1. Šķīrējtiesnesis ir persona, kas atbilst Šķīrējtiesu likuma noteikumiem un ir iecelta civiltiesiskā strīda izšķiršanai atbilstoši šķīrējtiesas līguma un Šķīrējtiesu likuma noteikumiem.
10.2. Par šķīrējtiesnesi var iecelt jebkuru pilngadīgu personu, kas rakstveidā piekritusi būt Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu sarakstā un atbilst Šķīrējtiesu likumā noteiktajām prasībām.
10.3. Šķīrējtiesnesim, izšķirot civiltiesisko strīdu, jābūt neatkarīgam, objektīvam un taisnīgam.
11. Šķīrējtiesnešu skaits
11.1. Puses var vienoties par šķīrējtiesnešu skaitu šķīrējtiesas sastāvā, bet tam jābūt nepāra skaitlim. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu skaitu, šķīrējtiesas sastāvā ir trīs šķīrējtiesneši.
11.2. Šķīrējtiesa var sastāvēt arī no viena šķīrējtiesneša, ja puses tā vienojušās.
12. Šķīrējtiesnešu iecelšana
12.1. Šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību nosaka puses. Šķīrējtiesnešus ieceļ no Šķīrējtiesas šķīrējtiesnešu saraksta. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesnešu iecelšanas kārtību, šķīrējtiesnešus ieceļ saskaņā ar šī reglamenta noteikumiem.
12.2. Ja puses ir vienojušās, ka strīdu izskatīs viens šķīrējtiesnesis, bet nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot pusēm paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, piedāvā pusēm vienoties par konkrētu šķīrējtiesnesi. Ja puses Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā nav vienojušās par konkrētu šķīrējtiesnesi, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.3. Ja puses ir vienojušās par trim šķīrējtiesnešiem vai strīds izskatāms trīs šķīrējtiesnešu sastāvā saskaņā ar šī reglamenta 11.1.punktu, prasītājam, iesniedzot prasības pieteikumu, prasības pieteikumā ir jānorāda tā ieceltais šķīrējtiesnesis. Šķīrējtiesas priekšsēdētājs, nosūtot paziņojumu par prasības pieteikuma saņemšanu, informē par to atbildētāju un piedāvā atbildētājam iecelt šķīrējtiesnesi no savas puses. Ja kāda no pusēm nav iecēlusi šķīrējtiesnesi no savas puses, šķīrējtiesnesi ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.4. Pušu vai Šķīrējtiesas priekšsēdētāja ieceltie šķīrējtiesneši vienojoties ieceļ trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir attiecīgā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs. Ja pušu vai Šķīrējtiesas priekšsēdētāja iecelti šķīrējtiesneši 10 (desmit) dienu laikā no Šķīrējtiesas paziņojuma par šķīrējtiesneša iecelšanu nosūtīšanas brīža nav iesnieguši Šķīrējtiesas priekšsēdētājam savstarpēju vienošanos par trešo šķīrējtiesnesi, trešo šķīrējtiesnesi, kurš ir arī šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs, ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.5. Ja puses vienojušās par strīda izšķiršanu vairāk nekā trīs šķīrējtiesnešu sastāvā, katra no pusēm šī reglamenta 12.3.punktā minētājā kārtībā izvēlas šķīrējtiesnešus vienādā skaitā, kuri, savstarpēji vienojoties, ieceļ šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju. Ja kāda no pusēm nav izvēlējusies šķīrējtiesnešus, vai šķīrējtiesneši nav vienojušies par šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētāju šī reglamenta 12.3. un 12.4.punktos noteiktajos termiņos, tos ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
12.6. Ja prasību cēluši vairāki prasītāji vai ja prasība celta pret vairākiem atbildētājiem, tad attiecīgi visiem prasītājiem vai visiem atbildētājiem savstarpēji rakstiski jāvienojas par no savas puses iecelto šķīrējtiesnesi vai ieceltajiem šķīrējtiesnešiem.
13. Šķīrējtiesneša atcelšana
13.1. Ja puse iecēlusi šķīrējtiesnesi un par to ir paziņots otrai pusei, tā nevar atcelt šo šķīrējtiesnesi bez otras puses piekrišanas.
14. Šķīrējtiesneša noraidījuma pamati
14.1. Lietas dalībnieks var noraidīt šķīrējtiesnesi, ja:
(1) viņš neatbilst Šķīrējtiesu likuma prasībām vai uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likuma 16.panta pirmajā daļā noteiktie ierobežojumi šķīrējtiesneša dalībai lietas izskatīšanā un viņš nav sevi atstatījis;
(2) viņš neatbilst prasībām, par kurām puses ir vienojušās;
(3) citi apstākļi izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību.
14.2. Personai, no kuras tiek prasīta piekrišana tās iecelšanai par šķīrējtiesnesi, jāatklāj pusēm jebkādi apstākļi, kuri var izraisīt pamatotas šaubas par tās objektivitāti un neatkarību. Ja šādi apstākļi radušies vai kļuvuši zināmi pēc šķīrējtiesas procesa uzsākšanas, bet pirms šķīrējtiesas procesa beigām, šķīrējtiesnesim tie nekavējoties jāatklāj pusēm.
14.3 Puse var noraidīt šķīrējtiesnesi, kuru tā iecēlusi vai kura iecelšanā piedalījusies, tikai tad, ja noraidījuma pamats tai kļuvis zināms pēc šķīrējtiesneša iecelšanas.
15. Šķīrējtiesneša noraidījuma kārtība
15.1. Puses līgumā var vienoties par šķīrējtiesneša noraidīšanas kārtību.
15.2. Ja puses nav vienojušās par šķīrējtiesneša noraidījuma kārtību, tad puse var pieteikt noraidījumu šķīrējtiesnesim piecu dienu laikā no dienas, kad tā uzzinājusi par šā šķīrējtiesneša iecelšanu vai tai kļuvis zināms kāds no šī reglamenta 14.1.punktā minētajiem apstākļiem, nosūtot šķīrējtiesai paziņojumu un tajā norādot, kuru šķīrējtiesnesi un uz kāda pamata tā noraida.
15.3. Ja šķīrējtiesnesis, kuram pieteikts noraidījums, neatsakās no savu pienākumu pildīšanas, jautājumu par šā šķīrējtiesneša noraidījumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs vai pats šķīrējtiesnesis piecu dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.
15.4. Ja šķīrējtiesneša noraidījums pieņemts, jaunu šķīrējtiesnesi ieceļ līgumā vai šajā reglamentā noteiktajā kārtībā.
16. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās
16.1. Puses var brīvi vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās kārtību. Ja puses par to nav vienojušās, piemērojami šī reglamenta noteikumi.
Šķīrējtiesneša pilnvaras izbeidzas:
(1) ja pieņemts šķīrējtiesneša noraidījums;
(2) ja viņš atstatījis sevi no civiltiesiskā strīda izšķiršanas;
(3) ja puses ir vienojušās par viņa atcelšanu;
(4) ja uz viņu ir attiecināmi Šķīrējtiesu likumā minētie ierobežojumi;
(5) ja šķīrējtiesnesis nevar pildīt savas funkcijas prombūtnes, slimības vai citu iemeslu dēļ, vai bez attaisnojoša iemesla nepilda savas funkcijas, un Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pēc vienas no pusēm rakstiska pieteikuma vai pēc savas iniciatīvas ir pieņēmis lēmumu par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu;
(6) ar šķīrējtiesneša nāvi.
16.2. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai šķīrējtiesnesis var atteikties no strīda izšķiršanas, līdz šķīrējtiesas sēdei rakstiski paziņojot par to pusēm un Šķīrējtiesas priekšsēdētājam.
16.3. Līdz strīda izšķiršanas uzsākšanai puses var vienoties par šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanu, noformējot šo vienošanos rakstiski un iesniedzot to Šķīrējtiesā.
17. Šķīrējtiesneša pilnvaru izbeigšanās sekas
17.1. Ja šķīrējtiesneša pilnvaras izbeigušās, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs piedāvā attiecīgi pusēm vai šķīrējtiesnešiem iecelt jaunu šķīrējtiesnesi šajā reglamentā noteiktajā kārtībā. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētāja noteiktajā termiņā puses vai šķīrējtiesneši nevar vienoties par jauna šķīrējtiesneša iecelšanu, to ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
17.2. Ja strīdu izšķir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, un šķīrējtiesas procesa laikā vienas puses ieceltais šķīrējtiesnesis tiek nomainīts vairāk nekā divas reizes, jaunu šķīrējtiesnesi nomainītā šķīrējtiesneša vietā ieceļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
17.3. Ja Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs vai šķīrējtiesnesis, kurš vienpersoniski izšķir strīdu, tiek nomainīts pēc lietas noklausīšanās uzsākšanas, lietas noklausīšanās jāatkārto. Ja tiek nomainīts cits šķīrējtiesnesis, jautājumu par lietas noklausīšanās atkārtošanu izlemj attiecīgā šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs.
18. Eksperta, tulka un sekretāra noraidīšana un tā sekas
18.1. Eksperts, tulks vai sekretārs var tikt noraidīts, ja pastāv apstākļi, kuri izraisa pamatotas šaubas par viņa objektivitāti un neatkarību, kā arī tad, ja viņam nav nepieciešamā kvalifikācija.
18.2. Jautājumu par eksperta, tulka vai sekretāra noraidījumu, pēc puses pieteikuma, izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
IV Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā
19. Pušu līdztiesība un sacīkste
19.1. Šķīrējtiesa, izšķirot strīdu, ievēro pušu līdztiesības un sacīkstes principu. Katrai pusei ir vienādas tiesības izmantot tai piešķirtās tiesības savu interešu aizsardzībai.
20. Šķīrējtiesas procesa kārtības noteikšana
20.1. Šķīrējtiesas process notiek saskaņā ar šo reglamentu, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par citu šķīrējtiesas procesa kārtību, ciktāl to pieļauj šis reglaments.
20.2. Šķīrējtiesas sastāva priekšsēdētājs var patstāvīgi izlemt procesuālos jautājumus, ja viņam to uzticējušas puses vai pārējie šķīrējtiesneši.
21. Termiņi
21.1. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka procesuālos termiņus, to pagarināšanas vai atjaunošanas kārtību likumā vai šajā reglamentā noteikto termiņu ietvaros. Līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai procesuālos termiņus nosaka, tos pagarina vai atjauno Šķīrējtiesas priekšsēdētājs.
21.2. Procesuālo darbību izpildīšanai nosaka precīzu datumu vai termiņu līdz noteiktam datumam, vai laika periodu (gados, mēnešos, dienās vai stundās). Ja procesuālā darbība nav jāizpilda noteiktā datumā, to var izpildīt visā noteiktā termiņa laikā.
21.3. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms gados, mēnešos vai dienās, sākas nākamajā dienā pēc datuma vai pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
21.4. Procesuālā termiņa tecējums, kas aprēķināms stundās, sākas nākamajā stundā pēc notikuma, kas nosaka tā sākumu.
21.5. Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada attiecīgā mēnesī un datumā. Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgā datumā. Ja mēnešos skaitāmais termiņš beidzas tādā mēnesī, kuram nav attiecīga datuma, tas notek šā mēneša pēdējā dienā. Termiņš, kas noteikts līdz konkrētam datumam, notek attiecīgajā datumā.
21.6. Ja termiņa pēdējā diena ir sestdiena, svētdiena vai likumā noteikta svētku diena, par termiņa pēdējo dienu skaitāma nākamā darba diena.
21.7. Procesuālo darbību, kurai notek termiņš, var izpildīt termiņa pēdējā dienā līdz pulksten divdesmit četriem. Ja procesuālā darbība izpildāma šķīrējtiesā, termiņš izbeidzas tajā stundā, kad šķīrējtiesa beidz darbu.
22. Procesuālo termiņu nokavējuma sekas, to apturēšana, atjaunošana un pagarināšana
22.1. Tiesības izpildīt procesuālās darbības zūd līdz ar šajā reglamentā vai Šķīrējtiesas priekšsēdētāja, vai attiecīgā šķīrējtiesas sastāva noteiktā termiņa notecēšanu.
22.2. Apturot šķīrējtiesas procesu, termiņa tecējums tiek apturēts. Termiņa tecējums apstājas brīdī, kad radies apstāklis, kas ir par pamatu šķīrējtiesas procesa apturēšanai. Procesuālā termiņa tecējums turpinās no dienas, kad atjaunots šķīrējtiesas process.
22.3. Nokavētos procesuālos termiņus pēc puses pieteikuma var atjaunot Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs, ja tas atzīst nokavēšanas iemeslus par attaisnojošiem. Atjaunojot nokavēto termiņu, Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs vienlaikus atļauj izpildīt nokavēto procesuālo darbību.
22.4. Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs procesuālos termiņus var pagarināt pēc puses pamatota pieteikuma.
22.5. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts līdz šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanai, tad minēto jautājumu izskata Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai, pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas – šķīrējtiesas sastāvs. Ja pieteikums par termiņa pagarināšanu vai nokavētā termiņa atjaunošanu iesniegts pēc šķīrējtiesas sastāva apstiprināšanas, tad šo jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
23. Strīda izšķiršanas vieta
23.1. Pusēm ir tiesības brīvi noteikt strīda izšķiršanas vietu. Ja puses par to nav vienojušās, strīda izšķiršanas vieta ir Šķīrējtiesas pastāvīgās atrašanās vieta, ja vien šķīrējtiesas sastāvs nav vienojies par citu šķīrējtiesas procesa norises vietu. Šķīrējtiesas sastāvam ir tiesības brīvi noteikt šķīrējtiesas procesa norises vietu, ievērojot lietderības apsvērumus, ja puses par to nav vienojušās.
23.2. Ja puses vienojas strīdu izšķirt ārpus Šķīrējtiesas pastāvīgās atrašanās vietas, puses pirms lietas izskatīšanas uzsākšanas sedz visus Šķīrējtiesas izdevumus šajā sakarā to faktiskajā apmērā, atbilstoši Šķīrējtiesas iesniegtam aprēķinam. Gadījumā, ja šajā punktā minētie izdevumi netiek segti Šķīrējtiesas noteiktā termiņā, šķīrējtiesas procesa norises vieta ir Šķīrējtiesas pastāvīgās atrašanās vieta.
24. Šķīrējtiesas procesa valoda
24.1. Process Šķīrējtiesā notiek valsts valodā. Citā valodā process var notikt, ja par to ir vienojušās puses.
24.2. Šķīrējtiesa ar savu lēmumu pieaicina tulku tikai tad, ja kāds no lietas dalībniekiem to ir lūdzis. Pieteikums ar lūgumu nodrošināt tulku dalībniekam ir jāiesniedz šķīrējtiesai ne vēlāk, kā desmit dienas pirms lietas izskatīšanai noteiktā datuma. Tulks tiek pieaicināts tikai tad, ja puse, kura lūdz pieaicināt tulku, ir iemaksājusi Šķīrējtiesas norādītajā kontā atlīdzību par tulka pakalpojumiem. Atlīdzība par tulka pakalpojumiem ir iemaksājama Šķīrējtiesas norādītajā kontā ne vēlāk kā piecas darbdienas pirms Šķīrējtiesas sēdes.
24.3. Šķīrējtiesas sastāvs var pieprasīt no pusēm jebkura rakstveida pierādījuma tulkojumu valodā, kurā notiek šķīrējtiesas process.
25. Pušu pārstāvība
25.1. Fiziskā persona savu lietu šķīrējtiesā ved pati vai ar pilnvarota pārstāvja starpniecību.
25.2. Juridiskās personas lietu šķīrējtiesā ved tā amatpersona, kas darbojas likumā, statūtos vai nolikumā piešķirto pilnvaru ietvaros, vai arī juridiskās personas pilnvarots pārstāvis.
25.3. Puses šķīrējtiesas procesā var pieaicināt advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai.
26. Šķīrējtiesas procesa konfidencialitāte
26.1. Šķīrējtiesas sēdes ir slēgtas, un šķīrējtiesas sastāvs ziņas par šķīrējtiesas procesu nesniedz citām personām un nepublicē, izņemot gadījumu, kad puses ir vienojušās citādi.
26.2. Personas, kas nav šķīrējtiesas procesa dalībnieki, var piedalīties šķīrējtiesas sēdē tikai ar pušu piekrišanu.
27. Šķīrējtiesas procesa uzsākšana
27.1. Šķīrējtiesas process sākas ar prasības pieteikuma iesniegšanas brīdi.
27.2. Pēc prasības pieteikuma saņemšanas Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem lēmumu:
(1) par prasības pieteikuma pieņemšanu un lietas ierosināšanu;
(2) par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu;
(3) par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības.
27.3. Ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir nolēmis ierosināt lietu, viņš nosūta procesa dalībniekiem paziņojumu saskaņā ar reglamenta 29.1. punktu. 27.2.punkta 1.apakšpunktā minētais lēmums netiek sagatavots atsevišķa rakstveida dokumenta formā.
27.4.Par atteikšanos pieņemt prasības pieteikumu Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem rakstveida lēmumu un par to paziņo prasītājam.
27.5. Par prasības pieteikuma atstāšanu bez virzības Šķīrējtiesas priekšsēdētājs pieņem rakstveida lēmumu, nosūta to prasītājam un nosaka termiņu trūkumu novēršanai. Ja prasītājs Šķīrējtiesas noteiktā termiņā trūkumus novērš, prasības pieteikums uzskatāms par iesniegtu dienā, kad tas pirmoreiz iesniegts Šķīrējtiesā. Ja prasītājs Šķīrējtiesas noteiktā termiņā trūkumus nav novērsis, prasības pieteikumu uzskata par neiesniegtu. Gadījumā, ja Šķīrējtiesas priekšsēdētājs kādus atsevišķus tūkumus atzīst par nebūtiskiem, Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ir tiesīgs ierosināt lietu, šādā gadījumā tiek piemēroti Šķīrējtiesas reglamenta 27.2.punkta 1.apakšpunkts un 27.3.punkts.
28. Prasības pieteikuma iesniegšana
28.1. Prasības pieteikumu Šķīrējtiesai iesniedz rakstveidā.
28.2. Prasības pieteikumā norāda:
(1) prasītāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Prasītājs var norādīt savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu;
(2) atbildētāja vārdu, uzvārdu, personas kodu, deklarēto dzīvesvietu un deklarācijā norādīto papildu adresi, bet, ja tādas nav, — dzīvesvietu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi. Atbildētāja personas kodu vai reģistrācijas numuru norāda, ja tas ir zināms,
(3) ja prasību ceļ pārstāvis, — prasītāja pārstāvja vārdu, uzvārdu, personas kodu un adresi saziņai ar šķīrējtiesu; juridiskajai personai — tās nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;
(4) prasībās par naudas summas piedziņu — kredītiestādes nosaukumu un tā konta numuru, kurā veicama samaksa, ja šāds konts ir;
(5) prasības priekšmetu, summu, prasības summas aprēķinu;
(6) prasības pamatu un pierādījumus, kas to apstiprina;
(7) prasītāja prasījumus;
(8) pievienoto dokumentu sarakstu;
(9) citas ziņas, ja tās nepieciešamas lietas izskatīšanai.
28.3. Prasības pieteikumam pievieno:
(1) šķīrējtiesas līgumu, ja vien tas nav ietverts līgumā, kura sakarā strīds radies;
(2) līgumu, kura sakarā strīds radies;
(3) dokumentus, uz kuriem prasītājs atsaucas prasības pieteikumā;
28.4. Prasības pieteikumu iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
28.5. Ja prasības pieteikums neatbilst šī reglamenta 28.1., 28.2. un 28.3.punktu prasībām, vai ja prasītājs nav samaksājis ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus saskaņā ar reglamentu, tad Šķīrējtiesa atstāj to bez tālākās virzības un nosaka termiņu trūkumu novēršanai saskaņā ar reglamenta 27.5.punktu. Ja noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, tad prasība tiek atstāta bez izskatīšanas. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs šajā gadījumā prasītājam netiek atmaksāts. Ja Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā trūkumi tiek novērsti, prasības pieteikums tiek uzskatīts par iesniegtu un tiek uzsākts šķīrējtiesas process.
29. Atsauksme uz prasības pieteikumu
29.1. Ja prasības pieteikums un tam pievienotie dokumenti atbilst reglamenta prasībām, Šķīrējtiesa nosūta atbildētājam prasības pieteikumu un paziņojumu par šķīrējtiesas procesa uzsākšanu, piedāvājot iesniegt Šķīrējtiesā atsauksmi uz prasību, norādot iebildumus, ja tādi ir, un pievienojot iebildumus apstiprinošus dokumentus.
29.2. Atsauksmi par prasību atbildētājs iesniedz pušu vai šķīrējtiesas noteiktajā termiņā. Atsauksmes iesniegšanas termiņš nedrīkst būt īsāks par 15 dienām no dienas, kad prasības pieteikums nosūtīts atbildētājam. Ja atsauksmes iesniegšanas termiņu nosaka Šķīrējtiesa, tā minēto termiņu norāda paziņojumā, kuru tā nosūta atbildētājam.
29.3. Atsauksmē atbildētājs norāda:
(1) vai viņš atzīst prasību pilnīgi vai kādā tās daļā;
(2) savus iebildumus pret prasību;
(3) apstākļus, ar kuriem viņš pamato savus iebildumus, un pierādījumus, kas tos apstiprina;
(4) pierādījumus, kas apstiprina viņa iebildumus pret prasību un to pamatojumu, kā arī likumu, uz kuru tie pamatoti;
(5) citus apstākļus, kurus viņš uzskata par nozīmīgiem civiltiesiskā strīda izskatīšanai;
(6) savu tālruņa numuru vai elektroniskā pasta adresi, ja viņš piekrīt saziņai ar šķīrējtiesu izmantot tālruni vai elektronisko pastu.
29.4. Atsauksmi iesniedz šķīrējtiesai, pievienojot tikpat norakstu, cik ir šķīrējtiesas procesa dalībnieku.
29.5. Atsauksmes neiesniegšana nav šķērslis civiltiesiskā strīda izskatīšanai.
30. Pretprasība
30.1. Puses var brīvi vienoties par pretprasības iesniegšanas kārtību, ja pretprasības priekšmets ir aptverts šķīrējtiesas līgumā. Ja puses nav vienojušās par pretprasības iesniegšanas kārtību, to nosaka Šķīrējtiesas reglaments. Pretprasību iesniedz atbilstoši prasības pieteikuma iesniegšanas vispārīgajiem noteikumiem, ieskaitot pienākumu samaksāt Šķīrējtiesas procesa izdevumus Šķīrējtiesas reglamentā noteiktajā apmērā un kārtībā.
30.2. Pretprasība iesniedzama rakstveidā.
30.3. Pretprasību var iesniegt termiņā, kāds ir noteikts atsauksmes par prasību iesniegšanai. Ja atbildētājs ir nokavējis noteikto termiņu, šķīrējtiesa pretprasību atstāj bez izskatīšanas, ja vien Šķīrējtiesa šādu nokavējumu neattaisno. Pēc atbildētāja lūguma, ja tam ir pamatots iemesls, Šķīrējtiesa var noteikt ilgāku termiņu pretprasības iesniegšanai.
30.4. Pretprasību izskata kopā ar sākotnējo prasību.
31. Prasības grozīšana un papildināšana
31.1. Ja puses nav vienojušās citādi, pusei ir tiesības rakstveidā grozīt vai papildināt prasību, kamēr nav uzsākta civiltiesiskā strīda izšķiršana pēc būtības.
31.2. Ja tiek grozīts vai papildināts prasības pamats, atbildētājam ir tiesības šķīrējtiesas sastāva noteiktajā termiņā iesniegt rakstveida atsauksmi. Uz atsauksmes iesniegšanu attiecas Šķīrējtiesas reglamenta 29.punkta noteikumi.
32. Strīda izšķiršana Šķīrējtiesā
32.1. Ievērojot pušu noslēgto šķīrējtiesas līgumu, šķīrējtiesas sastāvs civiltiesisko strīdu izšķir mutvārdu vai rakstveida procesā. Mutvārdu procesā šķīrējtiesas sastāvs rīko šķīrējtiesas sēdi, lai uzklausītu pušu paskaidrojumus un iebildumus, kā arī pārbaudītu pierādījumus. Rakstveida procesā šķīrējtiesas sastāvs izšķir strīdu, pamatojoties tikai uz iesniegtajiem rakstveida pierādījumiem un materiāliem.
32.2. Šķīrējtiesas sastāvs izskata civiltiesisko strīdu mutvārdu procesā, ja puses nav šķīrējtiesas līgumā vienojušās par procesa veidu vai ja tās ir vienojušās par rakstveida procesu, bet kāda no pusēm līdz nolēmuma pieņemšanai pieprasa mutvārdu procesu.
32.3. Šķīrējtiesas sastāvs iepazīstina puses ar iesniegumiem, dokumentiem un citu informāciju, kuru tas saņēmis, kā arī ar ekspertu atzinumiem un citiem pierādījumiem.
32.4. Paziņojumu par pirmo šķīrējtiesas sēdi nosūta pusēm ierakstītā pasta sūtījumā ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš, ja puses nav vienojušās par īsāku termiņu. Paziņojumus par citām šķīrējtiesas sēdēm Šķīrējtiesa izsniedz personīgi šķīrējtiesas procesa dalībniekiem vai arī nosūta ierakstītā pasta sūtījumā. Gadījumā, ja paziņojums par citām šķīrējtiesas sēdēm, izņemot pirmo šķīrējtiesas sēdi, tiek izsūtīts ierakstītā pasta sūtījumā, Šķīrējtiesa šādu paziņojumu izsūta vismaz 10 dienas iepriekš.
32.5. Lēmumu par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu pieņem Šķīrējtiesas priekšsēdētājs vai šķīrējtiesas sastāvs. Lēmums par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu var nebūt atsevišķa procesuāla dokumenta veidā, ja procesa dalībniekiem par to ir rakstiski paziņots ierakstītā pasta sūtījumā vai pret parakstu.
33. Korespondence
33.1. Šķīrējtiesas procesā visi paziņojumi, pieteikumi un cita veida korespondence nosūtāma ierakstītā vēstulē vai citādi, fiksējot nosūtīšanas faktu, vai arī izsniedzama adresātam personīgi pret parakstu.
34. No puses nepiedalīšanās šķīrējtiesas procesā izrietošās sekas
34.1. Ja puse bez attaisnojoša iemesla neierodas uz šķīrējtiesas sēdi vai neiesniedz rakstveida pierādījumus, šķīrējtiesas sastāvs turpina šķīrējtiesas procesu un izšķir civiltiesisko strīdu, pamatojoties uz tā rīcībā esošajiem pierādījumiem.
35. Pierādījumi un pierādīšanas līdzekļi
35.1. Pierādījumi ir ziņas, uz kuru pamata šķīrējtiesas sastāvs nosaka tādu faktu esamību vai neesamību, kuriem ir nozīme civiltiesiskā strīda izšķiršanā. Pierādījumus iesniedz puses. Katrai pusei jāpierāda tie apstākļi, ar kuriem tā pamato savus prasījumus vai iebildumus.
35.2. Pierādīšanas līdzekļi šķīrējtiesā var būt pušu paskaidrojumi, rakstveida pierādījumi (rakstveida dokumenti, audioieraksti, videomagnetofona lentes, elektronisko datu nesēji, digitālie videodiski u.c.), lietiskie pierādījumi un ekspertu atzinumi.
35.3. Dokumentus iesniedz oriģinālā vai noteiktā kārtībā apliecināta noraksta, kopijas vai izraksta veidā. Ja puse iesniedz dokumentu noraksta, kopijas vai izraksta veidā, šķīrējtiesas sastāvs pats vai pēc otras puses lūguma var pieprasīt, lai tā iesniedz dokumenta oriģinālu. Dokumenta oriģinālu pēc tās personas lūguma, kas šo dokumentu iesniegusi, šķīrējtiesas sastāvs atdod atpakaļ iesniedzējam, pievienojot šķīrējtiesas procesa materiāliem noteiktā kārtībā apliecinātu norakstu, kopiju vai izrakstu.
35.4. Šķīrējtiesas sastāvs nosaka pierādījumu pieļaujamību un attiecināmību.
35.5. Šķīrējtiesas sastāvs pēc puses motivēta lūguma ir tiesīgs pieprasīt, lai otra puse izsniedz tās rīcībā esošos rakstveida pierādījumus. Pusei, kura lūdz, lai šķīrējtiesas sastāvs pieprasa rakstveida pierādījumu, jāapraksta šis pierādījums un jāmotivē, kāpēc tā uzskata, ka pierādījums atrodas pie pretējās puses. Ja puse atsakās iesniegt šķīrējtiesas sastāvam tā norādītajā termiņā pieprasīto rakstveida pierādījumu, nenoliegdama, ka šis pierādījums atrodas pie tās, šķīrējtiesas sastāvs var atzīt par pierādītiem tos faktus, kuru apstiprināšanai pretējā puse atsaukusies uz šo rakstveida pierādījumu.
36. Ekspertīze
36.1. Ja šķīrējtiesas līgumā nav noteikts citādi, šķīrējtiesas sastāvs pēc puses lūguma var noteikt ekspertīzi un tās veikšanu uzdot vienam vai vairākiem ekspertiem. Ekspertīze notiek tikai tad, ja puse Šķīrējtiesas noteiktajā termiņā ir iemaksājusi Šķīrējtiesas norādītajā kontā atlīdzību par eksperta pakalpojumiem.
36.2. Puses pēc šķīrējtiesas sastāva pieprasījuma iesniedz ekspertam nepieciešamās ziņas vai dokumentus, uzrāda preces vai citus priekšmetus.
36.3. Pēc puses pieprasījuma un atlīdzības par eksperta pakalpojumiem iemaksāšanas Šķīrējtiesas norādītajā kontā šķīrējtiesas sastāvs uzaicina ekspertu piedalīties šķīrējtiesas sēdē. Puses ir tiesīgas uzdot ekspertam jautājumus par atzinumu. Izdevumus par eksperta piedalīšanos šķīrējtiesas sēdē sedz puse, kura izsaka lūgumu pieaicināt ekspertu dalībai Šķīrējtiesas sēdē.
37. Puses izstāšanās procesuālās sekas
37.1. Fakts, ka fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, beigusi pastāvēt, pats par sevi neizbeidz šķīrējtiesas līgumu, ja puses nav vienojušās citādi un apstrīdētās tiesiskās attiecības pieļauj tiesību pārņemšanu.
37.2. Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz puses tiesību pārņēmēja noteikšanai.
37.3. Prasījuma cesija ir pamats šķīrējtiesas procesa izbeigšanai, ja vien puses nav no jauna vienojušās par civiltiesiskā strīda izskatīšanu šķīrējtiesā.
38. Tiesības uz iebildumiem
38.1. Pusei ir tiesības iesniegt iebildumus, ja ir pārkāpts vai nav ievērots kāds no Šķīrējtiesu likuma, šī reglamenta vai pušu vienošanās nosacījumiem. Iebildumus puse iesniedz šķīrējtiesas sastāvam un otrai pusei rakstveidā, tiklīdz tai par attiecīgo pārkāpumu ir kļuvis zināms.
38.2. Ja puse neiesniedz iebildumus, uzskatāms, ka tā ir atteikusies no savām tiesībām celt iebildumus, izņemot gadījumu, kad iebildumus puse nav iesniegusi no tās neatkarīgu iemeslu dēļ.
38.3. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
39. Protokols
39.1. Šķīrējtiesas sēdes protokolē tikai tad, ja kāda no pusēm ne vēlāk kā septiņas dienas pirms šķīrējtiesas sēdes ir izteikusi rakstisku lūgumu par tās protokolēšanu, un ja vismaz piecas dienas pirms šķīrējtiesas sēdes ir iemaksājusi Šķīrējtiesas norādītajā kontā atlīdzību par sekretāra pakalpojumiem saskaņā ar reglamentu.
39.2. Protokolu raksta Šķīrējtiesas izraudzīts sekretārs.
39.3. Protokolu paraksta visi šķīrējtiesneši un sekretārs. Protokolu paraksta ne vēlāk kā trešajā dienā pēc šķīrējtiesas sēdes pabeigšanas. Pusēm ir tiesības iepazīties ar protokolu un piecu dienu laikā pēc tā parakstīšanas iesniegt rakstveida iebildumus, norādot protokolā konstatētās nepilnības. Par iebildumu pamatotību lemj šķīrējtiesas sastāvs.
V Šķīrējtiesas nolēmumi
40. Nolēmumu pieņemšana šķīrējtiesā
40.1. Visi šķīrējtiesas nolēmumi, ja tās sastāvā ir trīs vai vairāk šķīrējtiesneši, tiek pieņemti ar balsu vairākumu, izņemot šā reglamenta 20.2.punktā minēto gadījumu.
40.2. Šķīrējtiesas nolēmums stājas spēkā tā pieņemšanas dienā. Šķīrējtiesas nolēmums nav pārsūdzams.
40.3. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības.
41. Izlīgums
41.1. Ja šķīrējtiesas procesā puses panāk izlīgumu, šķīrējtiesas sastāvs šķīrējtiesas procesu izbeidz un, ja puses to lūdz un šķīrējtiesas sastāvs tam piekrīt, sastāda izlīgumu šķīrējtiesas sprieduma veidā, tajā iekļaujot noteikumus, par kuriem panākta vienošanās.
41.2. Izlīgums pieļaujams jebkurā civiltiesiskā strīdā. Izlīgums nav pieļaujams, ja tā noteikumi aizskar citas personas tiesības vai ar likumu aizsargātas intereses.
42. Šķīrējtiesas spriedums
42.1. Šķīrējtiesas sastāvs 14 dienu laikā pēc tam, kad civiltiesisko strīdu izskatījis pēc būtības, taisa spriedumu. Šķīrējtiesas sastāvs spriedumu taisa rakstveidā. Ja šķīrējtiesas sastāvā ir vairāki šķīrējtiesneši, spriedumu paraksta visi šķīrējtiesneši. Ja kāds no šķīrējtiesnešiem neparaksta spriedumu, šķīrējtiesas spriedumā norādāms iemesls, kāpēc nav viņa paraksta.
42.2. Spriedumā norāda:
(1) šķīrējtiesas sastāvu;
(2) sprieduma taisīšanas datumu un šķīrējtiesas procesa norises vietu;
(3) ziņas par pusēm;
(4) strīda priekšmetu;
(5) sprieduma motivējumu, ja puses nav vienojušās citādi;
(6) secinājumu par prasības pilnīgu vai daļēju apmierināšanu vai par tās pilnīgu vai daļēju noraidīšanu un šķīrējtiesas sprieduma būtību;
(7) piedzenamo summu, ja spriedums taisīts par naudas piedziņu, atsevišķi norādot galveno parādu un procentus, laiku, par kādu procenti piespriesti, prasītāja tiesības par laiku līdz sprieduma izpildei saņemt procentus un arī šo procentu apmēru;
(8) konkrēto mantu un tās vērtību, kas piedzenama mantas neesības gadījumā, ja spriedums taisīts par mantas atdošanu natūrā;
(9) kam, kādas darbības un kādā termiņā jāizpilda, ja spriedums uzliek par pienākumu izpildīt noteiktas darbības;
(10) kāda sprieduma daļa attiecas uz katru prasītāju, ja spriedums taisīts vairāku prasītāju labā, vai kāda sprieduma daļa jāizpilda katram atbildētājam, ja spriedums taisīts pret vairākiem atbildētājiem;
(11) šķīrējtiesas procesa izdevumus un to sadalījumu starp pusēm;
(12) pušu izdevumus par juridisko palīdzību lietā, ja tādi ir, un to sadalījumu starp pusēm;
(13) citu informāciju, ko tiesas sastāvs uzskata par nepieciešamu.
42.3. Šķīrējtiesas spriedumu nosūta pusēm triju darbdienu laikā no tā taisīšanas dienas.
42.4. Šķīrējtiesas sastāvs pēc savas iniciatīvas vai puses lūguma var labot spriedumā pārrakstīšanās un matemātiskā aprēķina kļūdas. Šādas kļūdas var labot bez pušu piedalīšanās.
42.5. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā pēc sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu izskaidrot spriedumu, negrozot tā saturu. Pirms lūguma iesniegšanas par šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu puse, kura lūdz izskaidrot spriedumu, iemaksā Šķīrējtiesā atlīdzību 25% apmērā no prasītāja samaksātās Šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāra, bet ne mazāk kā 100,00 EUR.
42.6. Ja vien puses nav vienojušās citādi, tad viena puse, paziņojot par to otrai pusei, 30 dienu laikā no sprieduma noraksta nosūtīšanas dienas vai sprieduma noraksta saņemšanas dienas, ja tas izsniegts personiski, var lūgt šķīrējtiesas sastāvu taisīt papildspriedumu, ja nav izlemts kāds no pieteiktajiem prasījumiem, par kuru bija iesniegti pierādījumi un par kuru puses devušas paskaidrojumus. Ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata lūgumu par pamatotu, tas taisa papildspriedumu.
42.7. Šķīrējtiesas sastāvs ne vēlāk kā 15 dienas iepriekš paziņo pusēm par šķīrējtiesas sēdi, kurā tiks izlemts jautājums par sprieduma labošanu, izskaidrošanu vai papildsprieduma taisīšanu. Ja sprieduma labošanas dēļ var mainīties tā rezolutīvā daļa, bet sprieduma būtība nemainās, šķīrējtiesas sastāvs aicina puses izteikt savu viedokli. Pušu neierašanās nav šķērslis sprieduma labošanai, izskaidrošanai vai papildsprieduma taisīšanai.
43. Kārtība, kādā apliecināmi šķīrējtiesnešu paraksti uz nolēmuma
43.1. Šķīrējtiesnešu parakstus uz nolēmumiem apliecina Šķīrējtiesas zīmogs.
44. punkts. Strīda izšķiršanas atlikšana
44.1. Šķīrējtiesas sastāvs var pieņemt lēmumus par civiltiesiskā strīda izšķiršanas atlikšanu un citiem procesuāliem jautājumiem, neizspriežot civiltiesisko strīdu pēc būtības. Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs atliek strīda izšķiršanu:
(1) ja šķīrējtiesas sēdē neierodas kāds no dalībniekiem un viņam nav paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu;
(2) ja kāds no lietas dalībniekiem, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas šķīrējtiesas sēdē tāda iemesla dēļ, kuru šķīrējtiesas sastāvs atzīst par attaisnojošu.
44.2. Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs var atlikt strīda izšķiršanu:
(1) ja prasītājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
(2) ja atbildētājs, kam paziņots par šķīrējtiesas sēdes laiku un vietu, neierodas sēdē nezināma iemesla dēļ;
(3) pēc lietas dalībnieka lūguma, lai dotu viņam iespēju iesniegt papildu pierādījumus;
(4) citos gadījumos, ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata to par lietderīgu.
44.3. Nākamās šķīrējtiesas sēdes dienu, laiku un vietu Šķīrējtiesa paziņo lietas dalībniekiem pret parakstu vai arī uzaicina, nosūtot rakstisku paziņojumu vai pavēsti.
45. Šķīrējtiesas procesa apturēšana un atjaunošana
45.1. Šķīrējtiesas sastāvs aptur šķīrējtiesas procesu līdz tiesību pārņēmēja noteikšanai vai likumiskā pārstāvja iecelšanai, ja mirusi fiziskā persona vai beigusi pastāvēt juridiskā persona, kas ir strīda puse, ja apstrīdētā tiesiskā attiecība pieļauj tiesību pārņemšanu un nav pamata šķīrējtiesas procesa izbeigšanai.
45.2. Šķīrējtiesa var apturēt šķīrējtiesas procesu, ja:
(1) šķīrējtiesas sastāvs nosaka ekspertīzi;
(2) Šķīrējtiesā rakstveidā ir iesniegta pušu savstarpēja vienošanās par šķīrējtiesas procesa apturēšanu.
(3) citos gadījumos, ja šķīrējtiesas sastāvs uzskata to par lietderīgu.
45.3. Par šķīrējtiesas procesa apturēšanu šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu, kuru noformē atsevišķa procesuālā dokumenta veidā.
45.4. Šķīrējtiesas procesu atjauno šķīrējtiesas sastāvs ar lēmumu pēc savas iniciatīvas vai pēc lietas dalībnieku pieteikuma.
46. punkts. Prasības atstāšana bez izskatīšanas
46.1. Šķīrējtiesa var atstāt prasību bez izskatīšanas, ja:
(1) prasību prasītāja vārdā cēlusi persona, kura nav tam likumā noteiktajā kārtībā pilnvarota;
(2) reglamenta 28.5.punkta noteiktajā gadījumā, ja nav novērsti trūkumi noteiktā termiņā;
(3) to ir lūdzis prasītājs;
(4) nav samaksāta šķīrējtiesas tiesvedības maksa vai šķīrējtiesnešu honorārs.
46.2. Par prasības atstāšanu bez izskatīšanas Šķīrējtiesa vai šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu atsevišķa procesuālā dokumenta veidā. Lēmumu par prasības atstāšanu bez izskatīšanas Šķīrējtiesa var pieņemt ne vēlāk, kā līdz brīdim, kad uzsākta lietas izskatīšana pēc būtības.
46.3. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, prasītājs ir tiesīgs no jauna iesniegt prasības pieteikumu Šķīrējtiesā, ievērojot likumā un šajā reglamentā noteikto kārtību.
47. Šķīrējtiesas procesa izbeigšana
47.1. Šķīrējtiesas sastāvs pieņem lēmumu par šķīrējtiesas procesa izbeigšanu, ja:
(1) prasītājs atteicies no prasības;
(2) puses vienojas par izlīgumu;
(3) šķīrējtiesas līgums likumā vai līgumā noteiktajā kārtībā zaudējis spēku;
(4) tas atzīst, ka civiltiesiskais strīds nav piekritīgs Šķīrējtiesai;
(5) fiziskā persona, kas ir viena no pusēm, ir mirusi vai juridiskā persona, kas ir viena no pusēm, ir beigusi pastāvēt un apstrīdētās tiesiskās attiecības nepieļauj tiesību pārņemšanu vai puses ir vienojušās par to, ka šķīrējtiesas process šādā gadījumā izbeidzams.
VI Šķīrējtiesas procesa izdevumi
48. Šķīrējtiesas procesa izdevumi
48.1. Šķīrējtiesas procesa izdevumi ir ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi un ar lietas vešanu saistītie izdevumi.
48.2. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi ir:
(1) Šķīrējtiesas tiesvedības maksa;
(2) šķīrējtiesnešu honorārs;
(3) summas, kas jāizmaksā ekspertiem, tulkiem un sekretāram;
(4) ar šķīrējtiesas sprieduma izskaidrojumu saistītie izdevumi;
(5) šķīrējtiesnešu ceļa un uzturēšanās izdevumi, kā arī citi saistītie Šķīrējtiesas izdevumi, ja pēc pušu vienošanās strīds tiek izskatīts ārpus Šķīrējtiesas atrašanās vietas;
(6) citi iespējamie ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi, kuru samaksas kārtību nosaka Šķīrējtiesa, ievērojot reglamenta noteikumus.
48.3. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir:
(1) izdevumi par juridisko palīdzību;
(2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi.
48.4. Šķīrējtiesas tiesvedības maksa un šķīrējtiesneša honorārs ir atkarīgi no prasības summas, veida un šķīrējtiesnešu skaita, kas izšķir attiecīgu strīdu, un tiek noteikti saskaņā ar šo reglamentu. Gadījumos, kad strīds tiek izšķirts svešvalodā, kā arī citos gadījumos strīda sarežģītības dēļ Šķīrējtiesas priekšsēdētājs ar savu lēmumu ir tiesīgs noteikt palielinātu Šķīrējtiesas tiesvedības maksas un šķīrējtiesnešu honorāra apmēru, piemērojot koeficientu 2,0.
48.5. Ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus jāiemaksā Šķīrējtiesas norādītajā norēķinu kontā.
49. Prasības summa
49.1. Prasības summa ir:
(1) prasībās par naudas piedziņu - piedzenamā summa;
(2) prasībās par mantas izprasīšanu - izprasāmās mantas vērtība;
(3) prasībās par terminētiem maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par trim gadiem;
(4) prasībās par beztermiņa vai mūža maksājumiem un devumiem - visu maksājumu un devumu kopsumma par trīs gadiem;
(5) prasībās par maksājumu vai devumu samazināšanu vai palielināšanu - summa, par kādu samazina vai palielina maksājumus vai devumus, bet ne vairāk kā par vienu gadu;
(6) prasībās par maksājumu vai devumu izbeigšanu atlikušo maksājumu vai devumu kopsumma, bet ne vairāk kā par vienu gadu;
(7) prasībās par mantas nomas līguma pirmstermiņa izbeigšanu - maksājuma kopsumma par mantas lietošanu atlikušajā līguma darbības laikā, bet ne vairāk kā par trīs gadiem;
(8) prasībās par īpašuma tiesībām uz nekustamo īpašumu - tā vērtība, bet ne mazāka par tā kadastrālo vērtību;
(9) prasībās, kas sastāv no vairākiem patstāvīgiem mantiskiem prasījumiem - visu prasījumu kopsumma
49.2. Ja norādītā prasības summa neatbilst izprasāmās mantas īstai vērtībai, prasības summu nosaka Šķīrējtiesa.
50. Šķīrējtiesas procesa izdevumu atlīdzināšanas kārtība
50.1. Pusei, kuras labā taisīts spriedums, šķīrējtiesa piespriež no otras puses visus tās samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus. Ja prasība apmierināta daļēji, šajā punktā norādītās summas piespriež prasītājam proporcionāli šķīrējtiesas apmierināto prasījumu apmēram, bet atbildētājam - proporcionāli tai prasījumu daļai, kurā prasība noraidīta.
50.2. Ja prasītājs atsakās no prasības, prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus šajā gadījumā atbildētājs neatlīdzina. Tomēr, ja prasītājs neuztur savus prasījumus tāpēc, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis, šķīrējtiesa pēc prasītāja lūguma piespriež no atbildētāja prasītāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
50.3. Ja prasība atstāta bez izskatīšanas, šķīrējtiesa pēc atbildētāja lūguma piespriež no prasītāja atbildētāja samaksātos ar strīda izšķiršanu saistītos izdevumus.
50.4. Ar lietas vešanu saistītie izdevumi ir atlīdzināmi šādos apmēros:
(1) izdevumi juridiskās palīdzības samaksai - to faktiskajā apmērā, tomēr ne vairāk par 25 procentiem no prasījumu apmierinātās daļas;
(2) ar pierādījumu savākšanu saistītie izdevumi - izdevumu faktiskajā apmērā.
50.5. Ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no atbildētāja par labu prasītājam, ja tā prasījums ir apmierināts pilnīgi vai daļēji, kā arī tad, ja prasītājs neuztur savus prasījumus sakarā ar to, ka atbildētājs tos pēc prasības iesniegšanas labprātīgi apmierinājis.
50.6. Ja prasība noraidīta vai prasītājs atsakās no prasības, izņemot šī reglamenta 50.2. punktā minēto gadījumu, ar lietas vešanu saistītos izdevumus piespriež no prasītāja par labu atbildētājam.
50.7. Ja puses noslēdz izlīgumu un tajā nav vienojušās par šķīrējtiesas procesa izdevumu sadali savā starpā, tos sadala šķīrējtiesas sastāvs.
50.8. Ja starp pusēm ir strīds par izdevumu sadali vai kādas šaubas, jautājumu izlemj šķīrējtiesas sastāvs.
51. Ar strīda izšķiršanu saistītie izdevumi (uzrādīti bez pievienotās vērtības nodokļa; izdevumiem tiek papildus pievienots pievienotās vērtības nodoklis, ja tāds ir maksājams saskaņā ar spēkā esošiem tiesību aktiem)
51.1. Tiesvedības maksa mantiskās prasības lietās*
Līdz 1500 EUR
10% no prasības summas, bet ne mazāk kā 100,00 EUR
1500,00 EUR - 6000,00 EUR
150,00 EUR + 4% no prasības summas, kas pārsniedz 1500,00 EUR
6000,00 EUR - 20000,00 EUR
330,00 EUR + 3% no prasības summas, kas pārsniedz 6000,00 EUR
20000,00 EUR - 100000,00 EUR
750,00 EUR + 1,5% no prasības summas, kas pārsniedz 20000,00 EUR
100000,00 EUR - 500000,00 EUR
1950,00 EUR + 1% no prasības summas, kas pārsniedz 100000,00 EUR
Vairāk par 500000,00 EUR
5950,00 EUR + 0,3% no prasības summas, kas pārsniedz 500000,00 EUR
*Ja mantiskā prasība tiek izskatīta svešvalodā vai Šķīrējtiesa lietu ir atzinusi par sarežģītu, tad prasības summa maksājama, piemērojot koeficientu 2,0.
51.2. Tiesvedības maksa nemantiskās prasības lietās*
300,00 EUR
*Ja nemantiskā prasība tiek izskatīta svešvalodā vai Šķīrējtiesa lietu ir atzinusi par sarežģītu, tad prasības summa maksājama, piemērojot koeficientu 2,0.
51.3. Šķīrējtiesnešu honorārs
Ja strīdu izskata viens šķīrējtiesnesis
Šķīrējtiesneša honorārs 50% apmērā no tiesvedības maksas ir iekļauts noteiktajā tiesvedības maksā, līdz ar to tas nav maksājams papildus noteiktajai tiesvedības maksai.
Ja strīdu izskata vairāki šķīrējtiesneši
Papildus noteiktajai tiesvedības maksai maksājams šķīrējtiesnešu honorārs 50% apmērā no tiesvedības maksas par katru šķīrējtiesnesi, sākot no otrā.
51.4. Papildus izmaksas
Tulka pakalpojumi
Atlīdzība par tulka pakalpojumiem nosakāma, vadoties pēc zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes.*
*Tāmē tiek iekļauti Šķīrējtiesas izdevumi tās administratīvo izdevumu segšanai 20 % apmērā no zvērināta tulka, tulka vai tulkošanas biroja sastādītas tāmes.
Protokolēšana
Pusei, kura vēlas, lai Šķīrējtiesas sēde tiktu protokolēta, jāiemaksā Šķīrējtiesai atlīdzība par sekretāra pakalpojumiem 150 EUR apmērā par katru strīda izskatīšanas dienu neatkarīgi no nostrādāto stundu skaita.
Eksperta pakalpojumi
Atlīdzība par eksperta pakalpojumiem nosakāma pēc eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītas tāmes.*
* Tāmē tiek iekļauti Šķīrējtiesas izdevumi tās administratīvo izdevumu segšanai 20 % apmērā no eksperta, ekspertu biroja vai citas ekspertīzi veicošas institūcijas sastādītas tāmes.
Ceļa izdevumi
Ja šķīrējtiesas process nenotiek Šķīrējtiesas atrašanās vietā, šķīrējtiesneša ceļa un uzturēšanās izdevumu apmēru nosaka, vadoties pēc šķīrējtiesneša iesniegtā aprēķina vai to pamatojošiem dokumentiem. Izdevumos tāpat ietilpst telpu un iekārtu aprīkojuma noma un citi saistītie izdevumi, ja Šķīrējtiesai šādi izdevumi ir paredzami.
Citi izdevumi
Ja kāda no pusēm vienas lietas ietvaros lūdz izsniegt Šķīrējtiesas lietā esošo dokumentu kopijas vairāk kā 10 lapu apmērā, attiecīgā puse iemaksā Šķīrējtiesas norādītajā kontā izdevumus saistībā ar šķīrējtiesas lietas kopēšanu 0,20 EUR par katru lapu.
Piezīme: Gadījumos, kad ir nepieciešams un nav zināms eksperta, tulka, citu šķīrējtiesas pieaicināto personu vai citu izdevumu izmaksas, šķīrējtiesa nosaka iemaksājamās summas apmēru. Pēc faktisko izdevumu summas aprēķina un attiecīgās puses iesnieguma saņemšanas, pārmaksātā summa tiek atmaksāta.
52. Īpašie noteikumi
52.1. Šķīrējtiesas priekšsēdētāja prombūtnē, kā arī citos gadījumos, kad Šķīrējtiesas priekšsēdētājs nevar pildīt savus pienākumus, Šķīrējtiesas priekšsēdētāja funkcijas pilda cita Šķīrējtiesas priekšsēdētāja pilnvarota persona.
Latvijas Apvienotās šķīrējtiesas dibinātāja,
biedrības "LAS ALTERNATĪVA"
valdes loceklis Ritvars Auziņš
Rīgā, 2017.gada 28.februāris.
